Īsā atbilde
Pērciet programmatūru tam darbam, ko visi uzņēmumi dara vienādi: grāmatvedībai, e-pastam, algu aprēķinam, videozvaniem. Izstrādājiet tikai tur, kur jūsu process atšķiras no citiem, vai tur, kur iegādātie rīki savā starpā nesazinās. Lielākajai daļai uzņēmumu ar 10 līdz 100 darbiniekiem pareizā atbilde nav ne „viss individuāli”, ne „viss SaaS”, bet trešais ceļš: paturēt esošos rīkus un izstrādāt savienojumu starp tiem.
Klasiskais strīds „pirkt vai izstrādāt” pieņem vienu lielu lēmumu: viena sistēma, nopirkta vai izstrādāta. Reālā uzņēmumā šis lēmums tiek pieņemts piecdesmit reizes, katrai plaisai starp rīkiem. Tālāk ir tas, kā mēs par to domājam pēc procesu kartēšanas uzņēmumos, kas izmēģinājuši abus ceļus.
Kad labāk pirkt?
Pērciet, ja process ir standarta un rīks to dara labi. Neviens neiegūst klientus ar labāku virsgrāmatu. Grāmatvedības programmas, e-pasts, kalendāri un dokumentu glabātuves ir lētākas, drošākas un labāk uzturētas par jebko, ko par tādu pašu naudu varētu izstrādāt.
Pērciet, bet pērciet mazu. Standish Group pētījumā tikai aptuveni 20 % programmatūras funkciju tiek lietotas bieži, bet puse gandrīz nekad. Liela sistēma, kas nopirkta garā funkciju saraksta dēļ, galvenokārt pērk funkcijas, kuras neviens neatver. Izvēlieties rīku, kas labi dara galveno darbu, un pirms līguma parakstīšanas pārbaudiet, cik atvērta ir tā API.
Cik patiesībā maksā pirkšana?
Licence ir redzamās izmaksas. Neredzamās ir darbs starp rīkiem: pasūtījumu pārrakstīšana no e-pasta ERP sistēmā, izklājlapas eksportēšana iknedēļas atskaitei, trīs sistēmu pārbaudīšana, lai atbildētu vienam klientam.
Tas sakrājas. Harvard Business Review pētījumā darbinieki pārslēdzās starp lietotnēm aptuveni 1 200 reizes dienā un zaudēja gandrīz četras stundas nedēļā, atkal iejūtoties darbā, tas ir, ap 9 % darba laika. MuleSoft 2025. gada pētījumā par lielām organizācijām tikai 29 % lietotņu bija savstarpēji integrētas, un 90 % IT vadītāju ziņoja par šķēršļiem, ko rada izolēti dati. Mazajiem uzņēmumiem rīku ir mazāk, bet problēma ir tā pati: katrs jauns abonements ir vēl viena vieta, kur dati jākopē ar roku.
„Lielākajai daļai uzņēmumu nevajag vēl vienu rīku. Viņiem vajag to daļu, kas ir starp esošajiem.”Arturs, Visualwise
Kad labāk izstrādāt?
Izstrādājiet, ja ir spēkā viens no trim. Process ir jūsu konkurences priekšrocība (jūs piedāvājumus, grafikus vai apkalpošanu veidojat labāk nekā veidne, ko uzspiež rīks). Darbs notiek starp sistēmām, un neviens rīks to nesedz. Vai arī gatavajam risinājumam vajag tik daudz pielāgošanas, ka konsultantam jāmaksā katru mēnesi, lai to noturētu vajadzīgajā formā.
Izstrāde nenozīmē izstrādāt visu. Noderīgākā individuāli izstrādātā programmatūra, ko redzam, ir maza: integrācija, kas pārvieto pasūtījumus no e-pasta uz grāmatvedību, iekšējais rīks, kas aizstāj kopīgu izklājlapu, vadības panelis, kas nolasa aktuālos skaitļus no trim sistēmām. Katra daļa savieno rīkus, par kuriem jūs jau maksājat, nevis tos aizstāj.
Kā ar īpašumtiesībām un riskiem?
Pamatotas bažas par individuālu izstrādi ir atkarība: kas notiks, ja izstrādātājs pazudīs? Trīs noteikumi novērš lielāko daļu šī riska. Kods glabājas repozitorijā uz jūsu uzņēmuma vārda, nevis izstrādātāja. Dati paliek jūsu sistēmās vai kontā, kas pieder jums. Un katra daļa ir dokumentēta tik labi, lai to varētu pārņemt cita komanda.
Arī iegādātajai programmatūrai ir sava atkarība: cenu kāpums, izņemtas funkcijas un eksporta poga, kas nekad īsti neeksportē visu. Neviens ceļš nav bez riska. Jautājums ir, kuru risku kontrolējat jūs.
Kāpēc Latvijā jautājums ir citāds
2025. gadā 36 % Latvijas uzņēmumu ar desmit un vairāk darbiniekiem izmantoja biznesa programmatūru, piemēram, ERP, CRM vai biznesa analītiku, salīdzinot ar 53 % ES vidēji (Eurostat). Uzņēmumos ar 10 līdz 49 darbiniekiem tie bija 30 %. Daudzas Latvijas komandas neaizstāj sistēmu. Tās izvēlas savu pirmo.
Tā ir priekšrocība. Jūs varat izvēlēties rīkus, kas labi savienojas jau no sākuma, nevis vēlāk atšķetināt desmit gadu apvedceļus.
Vienkāršs veids, kā izlemt
Vispirms kartējiet procesu, tad lemiet par katru daļu atsevišķi. Katram solim atrodiet atbilstošo rindu.
Ja neesat pārliecināti, kā šāda karte izskatās, rakstā Kā kartēt biznesa procesu metode ir piecos soļos, un Cik maksā programmatūras izstrāde? dod skaitļus izstrādes pusei.
